Lasīja Aleksandra Brīvule, Siguldas Valsts ģimnāzija

4/5 zvaigznes

Vai tā tik tiešām ir viena no sava laika unikālākajām gotiskajām novelēm?

Pirmo reizi grāmata tika publicēta tālajā 1847. gadā, tajā ir jūtamas atšķirības no mūsdienu valodas, cilvēku paradumiem un izpratnes par tikumiem.

Drūmajos Jorkšīras tīreļos dzīvo divas dzimtas – izsmalcinātie Lintoni (Lintons) un noslēgtie Ernšovi (Earnshaws). Vecais Ernšovs, atgriežoties mājās no ceļojuma, aiz žēluma ir atvedis sev līdzi nezināmas izcelsmes zēnu vārdā Hītklifs (Heathclif ). Taču viņam nebija ne jausmas, ka līdz ar šo zēnu, nolēmis skaudru un skumju pilnu likteni savai un Lintonu dzimtai. Atriebības pārņemtais Hītklifs iemīlas Ernšova kaprīzajā meitā Katrīnā (Catherine) un viņa Hītklifā, taču šajā attiecību drāmā tiek ievilkts arī naivais un miermīlīgais Lintona dēls Edgars (Edgar). Stāstā lieliski var redzēt, kā attīstās notikumi, ja varoņi spēj domāt tikai par savām vēlmēm, un darbības balsta uz mirkļa izjūtām.

Lasot domāju: “Cik tālu var aiziet mīlot tik stipri, tik sakropļotā veidā?” Tālāk uzzināju – neprātam nav robežu.

Notikumu gaitu paredzēt bija grūti, jo varoņus gluži nevarētu nosaukt par racionāli domājošiem. Tas bija tas, kas man lasīšanu padarīja interesantu. Mīlestība, naids, atriebība un neprāts bija skaisti apspēlēti caur dažādiem varoņiem. Lai gan šis ir mīlas stāsts, jāatzīst, ka ne visai romantisks vai skaists klasiskajā šo vārdu izpratnē. Taču tieši tas padara šo noveli unikālu.

Mīlestība ne vienmēr ir skaista un ar laimīgām beigām… bet vai tiešām?

Varoņu raksturiem man pietrūka dziļuma. Protams, tie bija atšķirīgi, taču es nevarēju izveidot personību un pilnīgi izprast tēlu raksturu. Es vēlējos vairāk nokrāsu un sīkumiņu, kas padarītu varoņus “garšīgākus”. Naratīvs stāstam ir savdabīgs – kalpotājas atstāsts par sava saimnieka dzīvi, ko viņa redzēja, piedzīvoja un zināja, nedaudz atgādināja baumu stāstīšanu, taču tas galīgi netraucēja lasīt!

Grāmatu ieteiktu lasīt angļu valodā, jo latviešu valodā tā pazaudē savu britu šarmu un raksturu, kas ir svarīgs pilnai stāsta uztverei. “Wuthering Heights” ne velti ir angļu klasika. Es iesaku izlasīt šo grāmatu tiem, kam patīk vēsturiskais pieskāriens, savdabīgais angļu raksturs un estētika, kā arī netradicionāla notikumu gaita ar neprognozējamiem varoņiem.

Latviski: Emīlija Brontē “Kalnu Aukas”