Lasīja Betija Vildiņa, Siguldas Valsts ģimnāzija 4 zvaigznes
“Visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki par citiem!” Šāds ir pēdējais
septītais bauslis, kas uzrakstīts uz šķūņa sienas nu jau Muižas fermā.
Alegorija par komunismu, distopija. Šādos vārdos īsi varētu raksturot šo mazā apjoma
grāmatu, kas pasaka tik daudz. Cilvēkiem, kas nav dzīvojuši šajā laikā, tiešām ir grūti
tam noticēt. Tie, kam ir kaut nelielas zināšanas vēsturē, spēs tam noticēt. Un, kaut arī
grāmatas sākumā gari un plaši ir teikts, ka šim romānam nav saistības ar konkrētiem
personāžiem vai notikumiem un, ka līdzība ir tikai sakritība un tā tālāk, tiem, kas zina
Džordžu Orvelu, tie, kas pārzina konkrēto vēstures posmu, tas būtu tāpat, kā teikt, ka
debesis, kas ir zilā krāsā ir zaļas. Grāmatā visi piekristu, ka tās ir zaļas, un domātu, ka ir
kaut ko sajaukuši domādami ka tās ir zilas.
Lai tas notiktu veiksmīgāk Kviecējs, Napoleona labā roka, aktīvi visiem to iestāstītu.
Kviecējam labi padodas runas. Cita cūka Sniedziņš, aktīvs domātājs, attīstītājs,
Napoleona pretinieks no Dzīvnieku fermas tika padzīts brīdī, kad apdraudēja Napoleona
topošo autoritāti. Vēlāk viņš kļuva par visu problēmu atrisinājumu, grēkāzi, kas izdarījis
visu slikto. Citi personāži ir zirgs Bokseris, kas no visas sirds strādā visvairāk un strādās
vēl cītīgāk, lai viss notiktu pēc plāna. Ēzelis Bendžamins, kas daudz nerunāja, bet lika
nojaust, ka ir tas, kas zina patiesību par visu.
Tā tie notikumi risinās, atklājot dažādas komunisma pazīmes. Vadonis un viņa varas
panākšana militārā ceļā, mantas un ēdiena sadale, pienākumi, slepenībā, tikai
teorētiskais nedalījums šķirās un citi.
Grāmata sākumā šķiet juceklīga, kad tiek uzskaitīti visi dzīvnieki un to raksturojums, bet
tas tiek atkārtots vairākkārt. Katra nodaļa beidzas ar intrigu, kas mudina lasīt tālāk.
Labs veids kā izprast komunismu tiem, kas to nav pieredzējuši uz savas ādas. Iesaku
izlasīt labākai vēstures, politikas un šīs ideoloģijas izpratnei.