Lasīja Betija Vildiņa, Siguldas Valsts ģimnāzija 5 zvaigznes
Šis ir pirmais latviski izdotais autores romāns latviešu valodā un ne jau velti. Šai
grāmatai ir četras ekranizācijas. Jaunāko no tām es biju redzējusi pirms izlasīju
grāmatu, un tas bija pēdējais piliens, lai es aktīvi sāktu meklēt šo grāmatu. Tā pie manis
nonāca tikai tad, kad skolā, stundas ietvaros mainījāmies ar grāmatām. Līdz brīvlaika
beigām bija jāizlasa, redzot grāmatas apjomu, nolēmu, ka jāsāk laicīgi. Grāmata bija tik
aizraujoša, ka izlasīju dažās dienās, neskaitot vienu nakti, kad nespēju beigt.
Stāsts par mīlestību, kurai jācīnās ar 18. gadsimta nogales noteiktajām morāles
normām. Mīlestību, kura spēs būt, ja mīlētāji nedos vaļu lepnumam un aizspriedumiem.
Misis Elizabete Beneta ir neatkarīga, stūrgalvīga, ar labu humora izjūtu, saprātīga
sieviete, kas nav raksturīgi tā laika sievietēm. Viņa neatbilst salkanajam standartam,
tieši tas piesaistīja uzpūtīgā, nepatīkamā, bet tomēr pieklājīgā un kā izrādās arī jaukā
mistera Ficvilijama Dārsija uzmanību. Viņa, tāpat kā viņas vecākā māsa misis Džeina
Beneta, ir precību vecumā, bet grasās to darīt tikai aiz mīlestības, nevis aprēķina vai
mantiskā labuma, kas ir normāla parādība tā laika sabiedrībā. Grāmata lieliski atklāj, ka
īsta mīlestība stāv pāri otras ģimenes naudas daudzumam, zemākajai kārtai,
sabiedrības un draugu spiedienam, arī tam, ka abiem galvenajiem varoņiem jau
paredzēts kāds cits dzīvesbiedrs.
Grāmatu ir ļoti viegli lasīt, jo sižets virzās ļoti raiti. Ainavu un apkārtējās vides apraksti ir
tikai tik minimāli, cik nepieciešams, lai saprastu, kur varoņi atrodas. Ļoti saistoši ir
romāna dialogi, jo Anglijas smalko aprindu pieklājības frāzes ir nebeidzami garas. Šo
aprindu ļaudis, protams, ir ļoti dažādi. Daži spēj tikt galā, izmantojot minimāli
nepieciešamo pieklājību, citi nespēj beigt. Tas savukārt ir viens no cilvēkā cieņu
raisošiem aspektiem, tāpēc nav jābrīnās, ka par dažiem ironizē tieši šī iemesla dēļ. Tā
laika sabiedrībā saziņa notiek ar rokrakstā rakstītām vēstulēm. Romānā tiek atklāts ne
tikai vēstuļu saturs, bet arī likstas, ko, to gaidīšana, saņemšana un visvairāk jau
nesaņemšana, sagādā.
Mani grāmata patiešām ļoti aizrāva. Un pēdējā iznākusi ekranizācija mani ļoti
aizkustināja. Tāpēc iesaku gan grāmatu, gan filmu. Lasīšanas laikā daudz domāju, vai
tad, ja es nezinātu, kas notiks tālāk (jo biju redzējusi filmu), mani grāmatas sākums tik
ļoti aizrautu. Aizrautu gan! Tas, ko pieredz varoņi, viņu pārdomas, izdarītie secinājumi,
liek aizdomāties kā to daru es, kā viss šis notiek mūsdienās. Bet katram pašam jāizlemj,
ko vispirms, filmu vai grāmatu.
Grāmata ir klasiku klasika. Tā ir pirmā feministiskā grāmata vēsturē. Dāmas, izlasiet, kā
aizsākās mūsu tiesības! Tajā paša laikā tas ir ļoti sirsnīgs 18. gadsimta mīlas romāns.
Vēsture, attiecības, cilvēka psiholoģija, mīlestība – ir tas, ko no šī var sagaidīt. Noteikti
iesaku izlasīt!